Par hortenzijām

Hortenzijas sākotnēji tika kultivētas Japānā. Taču Ziemeļamerikā tika atklātas hortenziju fosilijas, kas liecina, ka tās tur augušas 40 – 65 miljonu gadu atpakaļ. Savukārt, Eiropā hortenzijas kļuva pazīstamas ar 1736. gadu, kad kolonisti ieveda Ziemeļamerikas šķirnes Anglijā. 
Dažādās literatūras avotos min dažādu hortenziju sugu skaitu, piemēram, 43, 70-75, 100. Lai arī cik liels būtu to skaits, tikai dažas no tām plašāk pazīstamas un stādāmas dārzos.  Latvijā vairāk pazīstamas 7 sugas – kokveida, skarainā, liellapu, robainā, aslapu, ozollapu un vīeņhrtenzija.  
Latvijas klimatiskajiem apstākļiem vispiemērotākās ir kokveida un skarainās hortenzijas, jo tās zied uz kārtējā gada jaunajiem dzinumiem, kas izaug pēc apgriešanas pavasarī. Savukārt, ja ir vēlme audzēt lielziedu, robaino, aslapu vai ozollapu hortenziju, ir vairāk jāvelta uzmanība un rūpes šo sugu pārziemināšanai, jo tās zied uz iepriekšējā gada dzinumiem un Latvijas ziemās tie parasti nosalst.  

Šobrīd hortenzijas tiek stādītas dārzos arvien biežāk un to popularitāte  aug ar katru gadu. Tās  ir  vienas no vērtīgākiem krūmiem apstādījumu veidošanā, jo daudzpusīgas izmantošanas iespējas:

• stādīt kā soliteraugus, 
• kā dzīvžogus, 
• tās var veidot kā nelielus kokus vai krūmus, 
• izmantot stādījumos kopā ar citiem dekoratīviem krūmiem un ziemcietēm,
• ziemcietīgas un salcietīgas
• viegli audzējamas, pie nosacījuma, ja izvēlēta pareiza stādīšanas vieta un atbilstoši sagatavota augsne,
• plaša šķirņu izvēle ar krūmu augstumu 0,5 m – 4 m,
• ziedus var izmantot floristikā.