Hortenziju audzēšana
Augšanas vietas izvēle.
Piemērota vietas izvēle stādīšanai ir ļoti svarīga. No tās atkarīga ziedu kvalitāte, kvantitāte un krūma spēcīgums.
Liellapu, robainās, aslapu un kokveida hortenzijas nav piemērotas kārstām, sausām dārza vietām. Tomēr dziļi ēnainas vietas, kur gandrīz neiespīd saules stariņš, arī nav piemērotas. Tādās vietās ziedi būs sīki vai neattīstīsies vispār. Tās vislabāk augs un pārziemos no vējiem pasargātās, siltās dārza vietās, kur no pusdienas un pēcpusdienas karstās saules pasargās lielāku koku zari vai vietās, kuru apspīd rīta vai vakara saule.
Savukārt, skarainām hortenzijām labāk patīk augt saulainās un daļēji noēnotās vietās. Lai bagātīgi ziedētu, tām vajag, lai saule apspīd vismaz 5 stundas. Audzējot hortenzijas atklāti saulainās vietās, karstās vasarās būs nepieciešama papildus laistīšana.
Ozollapu hortenzijas labi augs gan saulainās, gan daļēji noēnotās vietās, taču ziedēs tās ilgāk pusēnā. Saulainās vietās rudenī tās krāsosies skaisti sarkanā tonī.
Ozollapu hortenzija rudenī
Ilmāra Zirņa foto
Augsnes sagatavošana.
Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem jebkura auga veiksmīgā audzēšanā, ir atbilstoši auga prasībām augsnes sagatavošana. Tā kā hortenzijas ir prasīgas pēc augu barības vielām un krūmi izaug lieli, tad arī prasībām atbilstoši ir jāsagatavo stādāmā bedre. To rok vismaz 40 – 50 cm dziļumā un platumā. Bedri pilda ar kūtsmēsliem, kas ir sadalījušies , labu kompostu, skābu kūdru, lai augsne veidotos vāji skāba ( optimāli pH 5,6 – 5,8) un auglīgāko augsnes slāni no vietas, kur izraksta stādāmā bedre. Ja ir drenāžas problēmas, pievieno priedes mizu mulču. Skābas kūdras vietā var izmantot arī substrātu, kas paredzēts rododendru un krūmmelleņu audzēšanai.
Labi ielabotā augsnē mitrums un barības vielas, arī minerālmēslojums saglabāsies daudz ilgāk, salīdzinājumā ar neielabotu, smilts augsni.
Pēc iestādīšanas augus mulčē ar 5-8 cm mulčas kārtu, lai aizkavētu nezāļu augšanu, uzturētu ilgāk augsnē mitrumu un pasargātu sakņu sistēmu no pārkaršanas.
Mēslošana.
Hortenzijas ir prasīgākie košumkrūmi pēc barības vielām, jo, lai veidotos lielās ziedkopas, ir arī atbilstoši jāmēslo. Svarīgi nodrošināt hortenzijas ar barības vielām visu sezonu, lai arī nākamajā gadā būtu bagātīga ziedēšana. Ja pietrūks barības vielas, ziedi nākamajā gadā būs sīkāki un pēc skaita arī mazāk. Par mēslojuma trūkumu liecina arī lapas, tās kļūst gaišākas un iespējama lapu hloroze.
Ieteicams mēslot trīs reizes sezonā. Pirmo reizi agri pavasarī, kad sāk plaukt pumpuri, otro reizi maijā, kad notiek intensīva jauno dzinumu augšana, trešo reizi ziedēšanas laikā ar kālija saturošu mēslojumu – kālija sulfātu vai kālija magnēziju. Hortenzijām nepieciešams speciāli tām paredzēts kompleksais mēslojumu, kas ir fizioloģiski skābs un ar mikroelementiem, jo tiem ir liela nozīme krāšņu ziedu izveidē.
Sezonas laikā nevar pārmēslot ar kūtsmēsliem un minerālmēsliem, kas satur daudz slāpekļa, jo tad dzinumi izaug spēcīgi un sulīgi un vēl septembrī un oktobrī tie ir mīksti un nespēj nobriest. Līdz ar to nenobriedušie dzinumi ziemā var apsalt.
Pavasarī nevajadzētu pirmo mēslošanas reizi veikt pārāk agri. Tas ir laiks, kad sniegs ir nokusis, augsne atlaidusies un sāk iesilt. Tos iestrādā augsnē, kad tā ir mitra.
Laistīšana.
Grieķu valodā vārds "hortenzija" nozīmē "ūdens kuģi", tādēļ nav pārsteigums, ka hortenzijas ir ūdens mīlošie augi. Tām patīk mitra augsne, nevis slapja, tāpēc jāuzmanās no pārlaistīšanas. Laistīšanas biežums atkarīgs no vairākiem faktoriem: hortenziju sugas, augsnes tipa, augšanas vietas, gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma.
Liellapu un kokveida hortenzijas ir mitruma prasīgākas. Viņu lielās, mīkstās lapas ātri vīst karstos saules staros, pat tad , kad ir pietiekams augsnes mitrums. Tāpēc tās nav ieteicams stādīt vietās, kuras apspīd pusdienas karstie saules stari.
Ozollapu hortenzijas ir īpaši jūtīgas pret pārlieku lielu mitrumu. Slikti nosusinātās augsnēs vai pēc lielām lietavām, hortenzijas var ciest no sakņu puves. Šādos apstākļos var iet bojā pat lieli krūmi.
Ja rudens ir sauss, bez lietavām, pirms sala stādījumus nepieciešams aplaistīt, lai krūmi labāk pārziemotu. Zem lapainiem krūmiem, pat pēc stipra lietus augsne mēdz būt sausa.
Ziedu krāsu maiņa.
Ziedu krāsu maiņa iespējama divām sugām: liellapu un robainai hortenzijai. Krāsa un intensitāte ir atkarīga no konkrētās šķirnes, augsnes pH līmeņa (augsnes skābuma). Ziedi var būt rozā, zili, violeti. Ja augsne skāba (pH no 5 līdz 5,5), tad ziedi būs zili, ja augsne kaļķaina (pH ir no 6 līdz 6,5,) – rozā. Krāsu maiņa iespējama no zilas uz rozā un no rozā uz zilu. Nav iespējams krāsu mainīt no baltas uz zilu vai rozā. Vieglāk ir mainīt no rozā uz zili, nevis no zilas uz rozā.
Ziedēšanas laiks.
Gandrīz visas vasaras garumā līdz pirmajām salnām. Visbagātāk-augustā- septembrī, kad notiek ziedu metamorfozes. Ziedu pēckrāsu intensitāte var atšķirties dažādās augšanas vietās. Ja nodrošināti labi augšanas apstākļi, jau pāris gadus auguši krūmi parāda savu šķirnes krāšņumu.
Ziedēšanas ilgumu un krāšņumu var ietekmēt arī klimatiskie apstākļi. Ja rudens agrs un lietais, tad ziedu dekorativitāte samazināsies.
Ieziemošana.
Liellapu hortenziju vairākas šķirnes Latvijas rietumu daļā pārziemo labi, tomēr ziedēšana nav tik regulāra un krāšņa salīdzinājumā, ja tās tiek pārzieminātas telpās, kur temperatūra ziemā ir apmēram 3 - 50 C. Svarīgi, lai rudenī, kamēr tās vēl nav pārvietotas telpās, neciestu no rudens salnām, kad temperatūra pazeminās zem – 50 C. Pirms ievietošanas telpās, hortenzijām nolasa lapas un ziedus, kuri vēl palikuši pie kātiem, lai tie nesāktu pelēt. Sausās telpās uzmana, lai augsne neiekalst. Pavasarī tās modina februārī, martā – siltumnīcā, bet telpās – martā, aprīlī, lai augi neizstīdzētu. Kamēr stāds mazs, krūmus pārstāda katru gadu, bet, kad jau paaudzies, ik pa trim četriem gadiem. Podam jābūt pietiekami lielam – proporcionāli krūma lielumam.
Robainā hortenzija ir izturīgāka par liellapu hortenziju, kaut arī robainai hortenzijai ziedi veidojas arī uz iepriekšēja gada dzinumiem. Šo hortenziju nepieciešams piesegt. Ja krūms vēl mazs, zarus pieliec un ar maiksti vai stiepli piedur pie zemes. Pēc tam apber ar sausām lapām, virsū uzliekot egles zarus. Pāri pārsedz agroplēvi.
Kad krūms lielāks, to atlapo līdz pat zaru augšējiem galiem, pieber pilnu ar sausām lapām. Īpaši ieteicamas ir ozola lapas, jo tās netrūd un saglabājas vismaz divus, trīs gadus. Kad krūms piebērts pilns, to pārsedz ar egļu zariem. Kad iestājas sals, pārklāj pāri plēvi un nostiprina to tā, lai pa apakšu cirkulē gaiss.
Pavasarī piesegumu nevar noņemt par agru, jo krūms var apsalt, bet arī nevar noņemt par vēlu, jo var izsust.
Ozollapu, aslapu hortenzijām Latvijā ziemcietība viduvēja. Tā kā šīs suga zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tad uz ziemu tām jāveido piesegums.
Skarainās un kokveida hortenzijas ir pietiekami ziemcietīgas un nav jāpiesedz, bet būs pateicīgas par mulču segumu uz saknēm.
Apgriešana
Hortenziju krūmu apgriešanas laiks atkarīgs no tā vai ziedi veidojas uz jauniem vai veciem dzinumiem.
Hortenzijām, kurām ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem (liellapu, aslapu, robainā, ozollapu) pēc noziedēšanas izgriež nevajadzīgos sīkos liekos zarus un noziedējušās ziedgalvas, bet krūma augstumu nesamazina un bez īpašas vajadzības neizgriež nevienu dzinumu, jo uz tā veidosies nākamajā gada ziedi.
Hortenzijām, kurām ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem ( kokveida un skarainā), apgriešanu izdara pavasarī, laikā, kad parādās lapu aizmetņi un var redzēt cik tālu dzinums apsalis. Skarainajām hortenzijām izgriež sīkos un bojātos zarus, apgriež apsalušos dzinumus. Kokveida hortenzijām arī izgriež sīkos zarus, kas lieli patērē barības vielas un pārējos spēcīgos dzinumus apgriež, atstājot 2 - 3 pumpuru pārus no apakšas.
Daudzām hortenziju šķirnēm ziedkopas izskatās skaistas arī pēc noziedēšanas – rudenī un pat ziemā. Rudenī ieteicams nogriezt tikai tos ziedus, kas izskatās neglīti. Un tikai ziedkopas, lai kāts un lapas paliek. Protams, lai krūms izskatītos sakopts, vajag nogriezt zarus, kas aizlūzuši vai izskatās neglīti. Taču galvenā griešana un krūma veidošana notiek pavasarī.
Piemērota vietas izvēle stādīšanai ir ļoti svarīga. No tās atkarīga ziedu kvalitāte, kvantitāte un krūma spēcīgums.
Liellapu, robainās, aslapu un kokveida hortenzijas nav piemērotas kārstām, sausām dārza vietām. Tomēr dziļi ēnainas vietas, kur gandrīz neiespīd saules stariņš, arī nav piemērotas. Tādās vietās ziedi būs sīki vai neattīstīsies vispār. Tās vislabāk augs un pārziemos no vējiem pasargātās, siltās dārza vietās, kur no pusdienas un pēcpusdienas karstās saules pasargās lielāku koku zari vai vietās, kuru apspīd rīta vai vakara saule.
Savukārt, skarainām hortenzijām labāk patīk augt saulainās un daļēji noēnotās vietās. Lai bagātīgi ziedētu, tām vajag, lai saule apspīd vismaz 5 stundas. Audzējot hortenzijas atklāti saulainās vietās, karstās vasarās būs nepieciešama papildus laistīšana.
Ozollapu hortenzijas labi augs gan saulainās, gan daļēji noēnotās vietās, taču ziedēs tās ilgāk pusēnā. Saulainās vietās rudenī tās krāsosies skaisti sarkanā tonī.
Ozollapu hortenzija rudenī
Ilmāra Zirņa foto
Augsnes sagatavošana.
Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem jebkura auga veiksmīgā audzēšanā, ir atbilstoši auga prasībām augsnes sagatavošana. Tā kā hortenzijas ir prasīgas pēc augu barības vielām un krūmi izaug lieli, tad arī prasībām atbilstoši ir jāsagatavo stādāmā bedre. To rok vismaz 40 – 50 cm dziļumā un platumā. Bedri pilda ar kūtsmēsliem, kas ir sadalījušies , labu kompostu, skābu kūdru, lai augsne veidotos vāji skāba ( optimāli pH 5,6 – 5,8) un auglīgāko augsnes slāni no vietas, kur izraksta stādāmā bedre. Ja ir drenāžas problēmas, pievieno priedes mizu mulču. Skābas kūdras vietā var izmantot arī substrātu, kas paredzēts rododendru un krūmmelleņu audzēšanai.
Labi ielabotā augsnē mitrums un barības vielas, arī minerālmēslojums saglabāsies daudz ilgāk, salīdzinājumā ar neielabotu, smilts augsni.
Pēc iestādīšanas augus mulčē ar 5-8 cm mulčas kārtu, lai aizkavētu nezāļu augšanu, uzturētu ilgāk augsnē mitrumu un pasargātu sakņu sistēmu no pārkaršanas.
Mēslošana.
Hortenzijas ir prasīgākie košumkrūmi pēc barības vielām, jo, lai veidotos lielās ziedkopas, ir arī atbilstoši jāmēslo. Svarīgi nodrošināt hortenzijas ar barības vielām visu sezonu, lai arī nākamajā gadā būtu bagātīga ziedēšana. Ja pietrūks barības vielas, ziedi nākamajā gadā būs sīkāki un pēc skaita arī mazāk. Par mēslojuma trūkumu liecina arī lapas, tās kļūst gaišākas un iespējama lapu hloroze.
Ieteicams mēslot trīs reizes sezonā. Pirmo reizi agri pavasarī, kad sāk plaukt pumpuri, otro reizi maijā, kad notiek intensīva jauno dzinumu augšana, trešo reizi ziedēšanas laikā ar kālija saturošu mēslojumu – kālija sulfātu vai kālija magnēziju. Hortenzijām nepieciešams speciāli tām paredzēts kompleksais mēslojumu, kas ir fizioloģiski skābs un ar mikroelementiem, jo tiem ir liela nozīme krāšņu ziedu izveidē.
Sezonas laikā nevar pārmēslot ar kūtsmēsliem un minerālmēsliem, kas satur daudz slāpekļa, jo tad dzinumi izaug spēcīgi un sulīgi un vēl septembrī un oktobrī tie ir mīksti un nespēj nobriest. Līdz ar to nenobriedušie dzinumi ziemā var apsalt.
Pavasarī nevajadzētu pirmo mēslošanas reizi veikt pārāk agri. Tas ir laiks, kad sniegs ir nokusis, augsne atlaidusies un sāk iesilt. Tos iestrādā augsnē, kad tā ir mitra.
Laistīšana.
Grieķu valodā vārds "hortenzija" nozīmē "ūdens kuģi", tādēļ nav pārsteigums, ka hortenzijas ir ūdens mīlošie augi. Tām patīk mitra augsne, nevis slapja, tāpēc jāuzmanās no pārlaistīšanas. Laistīšanas biežums atkarīgs no vairākiem faktoriem: hortenziju sugas, augsnes tipa, augšanas vietas, gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma.
Liellapu un kokveida hortenzijas ir mitruma prasīgākas. Viņu lielās, mīkstās lapas ātri vīst karstos saules staros, pat tad , kad ir pietiekams augsnes mitrums. Tāpēc tās nav ieteicams stādīt vietās, kuras apspīd pusdienas karstie saules stari.
Ozollapu hortenzijas ir īpaši jūtīgas pret pārlieku lielu mitrumu. Slikti nosusinātās augsnēs vai pēc lielām lietavām, hortenzijas var ciest no sakņu puves. Šādos apstākļos var iet bojā pat lieli krūmi.
Ja rudens ir sauss, bez lietavām, pirms sala stādījumus nepieciešams aplaistīt, lai krūmi labāk pārziemotu. Zem lapainiem krūmiem, pat pēc stipra lietus augsne mēdz būt sausa.
Ziedu krāsu maiņa.
Ziedu krāsu maiņa iespējama divām sugām: liellapu un robainai hortenzijai. Krāsa un intensitāte ir atkarīga no konkrētās šķirnes, augsnes pH līmeņa (augsnes skābuma). Ziedi var būt rozā, zili, violeti. Ja augsne skāba (pH no 5 līdz 5,5), tad ziedi būs zili, ja augsne kaļķaina (pH ir no 6 līdz 6,5,) – rozā. Krāsu maiņa iespējama no zilas uz rozā un no rozā uz zilu. Nav iespējams krāsu mainīt no baltas uz zilu vai rozā. Vieglāk ir mainīt no rozā uz zili, nevis no zilas uz rozā.
Ziedēšanas laiks.
Gandrīz visas vasaras garumā līdz pirmajām salnām. Visbagātāk-augustā- septembrī, kad notiek ziedu metamorfozes. Ziedu pēckrāsu intensitāte var atšķirties dažādās augšanas vietās. Ja nodrošināti labi augšanas apstākļi, jau pāris gadus auguši krūmi parāda savu šķirnes krāšņumu.
Ziedēšanas ilgumu un krāšņumu var ietekmēt arī klimatiskie apstākļi. Ja rudens agrs un lietais, tad ziedu dekorativitāte samazināsies.
Ieziemošana.
Liellapu hortenziju vairākas šķirnes Latvijas rietumu daļā pārziemo labi, tomēr ziedēšana nav tik regulāra un krāšņa salīdzinājumā, ja tās tiek pārzieminātas telpās, kur temperatūra ziemā ir apmēram 3 - 50 C. Svarīgi, lai rudenī, kamēr tās vēl nav pārvietotas telpās, neciestu no rudens salnām, kad temperatūra pazeminās zem – 50 C. Pirms ievietošanas telpās, hortenzijām nolasa lapas un ziedus, kuri vēl palikuši pie kātiem, lai tie nesāktu pelēt. Sausās telpās uzmana, lai augsne neiekalst. Pavasarī tās modina februārī, martā – siltumnīcā, bet telpās – martā, aprīlī, lai augi neizstīdzētu. Kamēr stāds mazs, krūmus pārstāda katru gadu, bet, kad jau paaudzies, ik pa trim četriem gadiem. Podam jābūt pietiekami lielam – proporcionāli krūma lielumam.
Robainā hortenzija ir izturīgāka par liellapu hortenziju, kaut arī robainai hortenzijai ziedi veidojas arī uz iepriekšēja gada dzinumiem. Šo hortenziju nepieciešams piesegt. Ja krūms vēl mazs, zarus pieliec un ar maiksti vai stiepli piedur pie zemes. Pēc tam apber ar sausām lapām, virsū uzliekot egles zarus. Pāri pārsedz agroplēvi.
Kad krūms lielāks, to atlapo līdz pat zaru augšējiem galiem, pieber pilnu ar sausām lapām. Īpaši ieteicamas ir ozola lapas, jo tās netrūd un saglabājas vismaz divus, trīs gadus. Kad krūms piebērts pilns, to pārsedz ar egļu zariem. Kad iestājas sals, pārklāj pāri plēvi un nostiprina to tā, lai pa apakšu cirkulē gaiss.
Pavasarī piesegumu nevar noņemt par agru, jo krūms var apsalt, bet arī nevar noņemt par vēlu, jo var izsust.
Ozollapu, aslapu hortenzijām Latvijā ziemcietība viduvēja. Tā kā šīs suga zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tad uz ziemu tām jāveido piesegums.
Skarainās un kokveida hortenzijas ir pietiekami ziemcietīgas un nav jāpiesedz, bet būs pateicīgas par mulču segumu uz saknēm.
Apgriešana
Hortenziju krūmu apgriešanas laiks atkarīgs no tā vai ziedi veidojas uz jauniem vai veciem dzinumiem.
Hortenzijām, kurām ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem (liellapu, aslapu, robainā, ozollapu) pēc noziedēšanas izgriež nevajadzīgos sīkos liekos zarus un noziedējušās ziedgalvas, bet krūma augstumu nesamazina un bez īpašas vajadzības neizgriež nevienu dzinumu, jo uz tā veidosies nākamajā gada ziedi.
Hortenzijām, kurām ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem ( kokveida un skarainā), apgriešanu izdara pavasarī, laikā, kad parādās lapu aizmetņi un var redzēt cik tālu dzinums apsalis. Skarainajām hortenzijām izgriež sīkos un bojātos zarus, apgriež apsalušos dzinumus. Kokveida hortenzijām arī izgriež sīkos zarus, kas lieli patērē barības vielas un pārējos spēcīgos dzinumus apgriež, atstājot 2 - 3 pumpuru pārus no apakšas.
Daudzām hortenziju šķirnēm ziedkopas izskatās skaistas arī pēc noziedēšanas – rudenī un pat ziemā. Rudenī ieteicams nogriezt tikai tos ziedus, kas izskatās neglīti. Un tikai ziedkopas, lai kāts un lapas paliek. Protams, lai krūms izskatītos sakopts, vajag nogriezt zarus, kas aizlūzuši vai izskatās neglīti. Taču galvenā griešana un krūma veidošana notiek pavasarī.