Dārza ierīkošana sausā, ēnainā vietā

Sausa un ēnaina vieta ir visizaicinošākā vieta stādīšanai jebkurā dārzā.  Šāda vieta dārzā parasti veidojas zem lieliem kokiem. Koku lapojums ir kā lietussargs, kas augsnei neļauj saņemt nokrišņus un aiztur saules starus.  Pie tam koku saknes vienmēr uzsūks mitrumu pirmās, neatstājot to citiem augiem. Arī par organiskajām vielām un mēslojumu, kas atrodas augsnē, augiem būs jācīnās ar augstāk augošajiem kaimiņiem.

Domājot par stādījumiem zem kokiem, ir jāizvērtē, cik mitra augsne ir pavasarī pēc ziemas, cik daudz mitruma nonāk augsnē pēc lietus un cik daudz saules gaismas tā saņem.

Par pusēnu vai daļēju noēnotu vietu var uzskatīt dārza daļu, kas tiešu saules apgaismojumu saņem divas līdz četras stundas. Pilnīga ēna veidojas vietās, ko saules stari un spilgta gaisma nesasniedz vispār.

Pavērojot dārzu ziemā (skat. att. zemāk), var redzēt kā skujkoki aiztur sniegu, bet lapu krūmam sniegs sasnidzis pie pašiem stumbriem. Zem skujkokiem, it īpaši zem eglēm, augi saņems nokrišņus vismazāk jebkurā sezonā. Zem lapu kokiem nokrišņus lietus veidāaugi dabūsmazāk, kad tie būs salapojuši. Arī gaismu tie dabūs daudz vairāk pirms salapošanas. Līdz ar to attiecīgi tam kā augiem ir pieejams mitrums un gaisma, varam plānot augus izvēlētajai vietai.

 
   
Jāatceras, ka jāizvēlas augi nevis, kas patīk, bet augi, kas piemēroti augšanai šādos apstākļos. Ir labāk audzēt to, kas padodas, nevis cīnīties par to, kas nepadodas.

Augiem, kas spēj augt sausās un ēnainās vietās, raksturīgas mazas, ādainas vai matainas lapas, bieži tie ir mūžzaļie augi. Vairāku sezonu laikā, attīstot lapas, augi izmanto pieticīgos gaismas un ūdens resursus. Šiem mūžzaļajiem augiem ir raksturīga īpašība, ka tie spēj izmantot agro pavasara sauli, pirms koku un krūmi salapo, uzkrājot sev barību vielu rezerves. Lai gan šie augi spēj izdzīvot sausajā un ēnainajā vietā, pirmajā augšanas gadā tiem nedrīkst pietrūkt mitruma. Pretējā gadījumā augi nespēs ieaugties un tikt galā ar skarbajiem apstākļiem.

Ziedēšanas fāzē augiem nepieciešams vairāk gaismas nekā augšanas fāzē.Līdz ar to galveno ziedēšanu zem lapainiem kokiem un krūmiem bezlapu stadijā un skrajākām priedēm var plānot pavasarī, kad tur iespīd diezgan daudz gaismas. Ieteicamās ziemcietes un sīpolaugi, kas zied pavasarī (marts, aprīlis):ziemziedes, sniegbaltā sniegpulkstenīte,blīvguma cīrulītis, pavasara pienpulkstenīte, zilā vizbulīte,maijpuķītes, vasaras pienpukstenīte.

Vēlāk (maijs, jūnijs) zied ēnas un ēncietīgas ziemciete, kam vairāk dekoratīvs ir lapojums: bergēnijas, plankumainā panātre, epimēdijas, mazā kapmirte, biteņu valdšteinija, trīskāršā valdšteinija, daudzziedu mugurenes, pavasara omfalode, galotnes pahisandra.

Vasarā (jūnijs, jūlijs, augusts): lielā zvaigznīte, krāšņā telēkija, hostas.

Rudenī (septembrī, oktobrī): rudens vēlziede.

Pēc iestādīšanas vajag pavērot kā augi ir iedzīvojušies un kā jūtas. Ja novēro, ka ziemcietes zied mazāk vai nezied nemaz, tad visticamāk tām trūkst gaismas un tad ir jādomā par to pārstādīšanu uz gaišāku vietu.

Zem skujkokiem, kur zari ir pavisam tuvuaugsnes virskārtai, augu stādīšana ir visai ierobežota. Šādā gadījumā ēnaino vietu var noklāt ar mulču un augus stādīt tuvāk pie apēnojuma robežas. Vienīgi efeju ir vērts mēģināt audzēt šajos apstākļos.

Jo labvēlīgāki vispārējie augšanas apstākļi, jo mazāks gaismas daudzums augiem vajadzīgs. Ja mēs nevaram ietekmēt gaismas daudzumu izvēlētajai vietai, tad parūpēties par augsnes sagatavošanu mēs varam.

Lai gan lielie koki izskatās vareni, būtībā tie ir jūtīgi attiecībā uz sakņu un mizu bojājumiem. Dažiem kokiem, tādiem kā dižskābardis, ķirši un plūmes, magnolijas un kļavas, ir ļoti seklas saknes, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai. Šie koki necieš, ka  saknes tiek traucētas.Kokiem ir daudz mazu sakņu, kas izvietojušās 30-46 cm pie augsnes virsmas un, kas ir atbildīgas par ūdens un barības vielu uzsūkšanu no augsnes. Tāpēc stādot ieteicams rakt atsevišķas bedres starp saknēm. Nepieciešamības gadījumā jāizmanto mazāka lāpstiņa, lai netraumētu  augu saknes. Izraktās bedresielabo ar organiskajām vielām bagātu augsni. Stādīšanai labāk izmantot mazāka izmēra augus, kas prasa mazāka izmēra bedres. Ieteicams stādīt augus ne tuvāk par 30 cm no stumbra.

Pirmajā gadā pēc iestādīšanas augus nemēslo. Vajadzības gadījumā lieto lēnas iedarbības mēslojumu. Nākamajos gados mēslošanai izmanto līdzekļus ar mazāku slāpekļa saturu un ilgas iedarbības mēslošanas līdzekļus.

Pēc iestādīšanas augus mulčē. Svarīgi atcerēties, ka nevar uzbērt pārāk augstu mulčas kārtu (apmēram 5 cm), jo koku saknēm jāpaliek brīvām.

Kopsavilkums iekārtojot dobi sausā, ēnainā vietā:

• Jānovērtē izvelētās vietas apstākļi ( nokrišņu pieejamība, gaismas daudzums),
• balstoties uz novērtējumu, izvēlas atbilstošus augus,
• jāielabo augsne,
• pirmajā augšanas gadā jārūpējas par pietiekamu mitrumu,
• jānomulčē stādījums.